Latvija: Baltijas pērle, dzintara zeme
Latvijas Republika jeb Latvija atrodas Ziemeļeiropā, precīzāk Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ietilpst Baltijas valstu sastāvā un arī kopš 2004. gada ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta, kas atrodas ģeogrāfiski Latvijas centrā, ir Rīga. Ziemeļos Latvija saskaras ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. No rietumiem to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos ieplešas pasakainais Rīgas jūras līcis. Latvijas kopējā platība ir gandrīz 65 tūkstoši km2; patstāvīgo iedzīvotāju skaits, pēc pēdējiem skaitīšanas datiem 2015. gada sākumā ir 2,16 miljoni cilvēku. Aptuveni 60% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet pārējā iedzīvotāju sastāva īpatsvars ir krievu tautības cilvēki. Oficiālā valsts valoda ir latviešu valoda. Izplatītākā reliģija ir kristietība (lielākoties luterisms, katoļticība un pareizticība). Latvijas Satversme izdala valsts teritoriju četros novados – Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem piesauc arī Sēliju. Svarīgākās pilsētas pēc iedzīvotāju daudzuma ir:
Latvija pēc valsts pārvaldes formas ir neatkarīga demokrātiska un parlamentāra republika. Likumdošanas varu vada vienpalātas parlaments jeb Saeimai, kuras sastāvā ir 100 deputāti. Saeimas pārvēlēšana notiek ik pēc 4 gadiem un tajās drīkst kandidēt jebkurš balsstiesīgais Latvijas pilsonis. Latvijas valdības pamatā ir Ministru prezidents un tā izveidotais ministru kabinets. Valsts galvenā persona ir Valsts Prezidents, kuru Saeima ievēl uz 4 gadiem. Valsts Prezidents ir formālais valsts vadītājs, kuram ir jāveic, galvenokārt, reprezentatīvas funkcijas. 2015. gadā
tika ievēlēts jauns valsts prezidents – Raimonds Vējonis.
Dalība starptautiskajās organizācijās:
Latvija ņem dalību Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, Pasaules Tirdzniecības, NATO organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Baltijas Jūras Padomes, kā arī ir dažādu citu organizāciju sastāvā.
Klimats
Latvija ģeogrāfiski atrodas mērenā klimata joslā un laika apstākļus valstī veido atlantiskās gaisa masas, Baltijas jūra un valsts teritorijā esošais Rīgas jūras līcis. Klimats variē starp augsta un zema spiediena maiņām, kā arī valsts teritorijā ir salīdzinoši liels nokrišņu daudzums.
Laika apstākļi Latvijā ir samērā nepastāvīgi un var būt grūti prognozējami. Nokrišņi mūsu gaisa telpu sasniedz apmēram 180 dienas gadā, vidēji ik pa divām dienām (ievērojot to, ka vasarā nokrišņu ir mazāk, rudeņos līst biežāk, bet ziemā var snigt vairākas dienas pēc kārtas), vidējais nokrišņu apmērs gada laikā ir 500-800 mm.
Vasaras valstī ir saulainas un siltas, ar vidējo temperatūru +19 C, pēc novērojumiem karstākie mēneši ir jūlijs un augusts.
Pavasarī un rudenī laika apstākļi bieži mēdz būt mainīgi un sajūtas visai drēgnas, ar vidējo temperatūru +10 C.
Ziemā sniega sega zemi klāj no decembra līdz martam, atskaitot pēdējos divus gadus (2013./2014. un 2014./2015.), jo sniega gandrīz nemaz nebija. Aukstākais mēnesis ziemā ir janvāris, ar vidējo temperatūru -6 C.
Dienas garums valstī ziemas mēnešos ir 6-7 stundas, bet vasarā – jūnijā un jūlijā, pat 17-18 stundas, ņemot vērā saules augstumu virs horizonta.
No decembra līdz martam – GMT/CET +2 (ziemas sezonas laiks).
No aprīļa līdz novembrim – GMT +3 (vasaras sezonas laiks).
Tūrisms
Latvijā gan iebraucēji, gan vietējie var justies droši. Nav manāmas atšķirības drošības ziņā, dzīvojot pilsētā vai laukos – vienīgi jāievēro vienkāršā piesardzība. Tūristu labad, mūsu galvaspilsētā Rīgā ir izveidota un darbojas Tūrisma policija, kas regulāri uzmana, lai mūsu valsts viesi justos droši un neiesaistītos nepatīkamos atgadījumos. Rīgas vecpilsētu ievērojamāki drošāku veido arī videonovērošana, kas sniedz iespēju policijai nekavējoties saskatīt pārkāpumus un atbraukt uz notikuma vietu.
Gadījumos, kad tūristiem gadās kādas neskaidrības vai domstarpības, viņiem ir pieejams populārais uzziņu tālrunis 1188 un ikvienā ekstremālā situācijā pēc palīdzības drīkst griezties pa Eiropas vienoto ārkārtējo negadījumu bezmaksas tālruni 112. Tas ir universāls saziņas tālrunis, pa kuru ir iespējams sazvanīt gan ātro medicīnisko dienestu un policiju, gan ugunsdzēsējus un gāzes avārijas dienestu. Lai ārkārtējā negadījumā gūtu pirmo medicīnisko palīdzību, tiešais tālruņa numurs ir 113, bet, lai sazinātos ar policiju, jāzvana 112.
Sabiedriskās vietās, kur sanāk daudz cilvēku, piemēram, tuneļos pie Rīgas centrālās stacijas un autoostas un lidostas teritorijā, var parādīties kabatzagļi. Naudu, kredītkartes, fotoaparātu, viedtelefonu un jebkuru vērtīgu lietu glabājiet tā, lai neviens cits pie jūsu īpašuma nespētu piekļūt vai to viegli izzagt.
Ja nepieciešama skaidras naudas izņemšana no bankomāta, ieteicams to darīt bankas filiālē vai viesnīcā. Restorānos, bāros un krogos un citās publiskās vietās neatstājiet savas mantas bez drošas uzraudzības. Jebkurā pasaules valstī ir ieteicams ievērot arī šādu nerakstītu likumu — neatstāt neuzmanītu sava dzēriena glāzi vai ēdiena trauku. Ja šāda situācija gadās un neesat pārliecināts, vai viss ir kārtībā, labāk pasūtīt jaunu ēdienu vai dzērienu.
Lai nepieļautu krāpšanas gadījumus vai neuzrastos lieki pārpratumi krogos, vispirms palūdziet ēdienkarti un aplūkojiet cenas. Ja bārā vai klubā Jums vēlas pievienoties nepazīstamas meitenes vai puiši, mudinot vai aicinot izmaksāt, labāk no draudzības atturēties — viņi var izlikties un veikt vairākas sekojošas krāpšanas darbības ar mērķi iegūt Jūsu līdzekļi.
Kaut gan augstākminētie ieteikumi var iebiedēt, nakts dzīvi Latvijā var baudīt droši, jo starpgadījumi notiek reti, tomēr izklaides vienmēr vēlamas – ar mēru.