Bali: paradīze zemes virsū

Bali sala jeb Dievu Sala tādu iesauku saņēma ne jau par velti – satriecošas ainavas ar kalniem, smilšainajām pludmalēm, skaistām piekrastēm, plašiem rīsu laukiem un tukšiem vulkāniskajiem pakalniem, uz kuru fona izvēršas krāsaina, garīga un visādā ziņā unikāla vietējo iedzīvotāju kultūra – ja kaut kur uz zemes pastāv paradīze, tad tā noteikti atrodas Bali salā. Pasaules līmeņa sērfošana un daivings, kultūras, vēsturiskie un arheoloģiskie apskates objekti un neskaitāmas tūristu atrakcijas ļoti labi izskaidro, kādēļ Bali ir viena no tūristu visapmeklētākajiem eksotiskiem (un ne tikai) galamērķiem.

Kultūra

Atšķirībā no pārējās Indonēzijas, kas pārsvarā ir islāma valsts, Bali ir hinduisma reģions. Katrs Bali iedzīvotāju dzīves aspekts ir cieši saistīts ar šo reliģiju, un visievērojamākais liecinājums tam ir nelieli canang sari vai sesajen ziedojumi, kas ir atrodami katrā mājā, darbavietā, restorānā, suvenīru veikalā un lidostā. Šie nelieli palmu lapu trauciņi tiek pagatavoti katru dienu un var saturēt visdažādākos ziedojumus: ziedus, rīsus, cepumus, sāli, pat cigaretes un kafiju. Parasti blakus tiem tiek arī novietots vīraks un paši trauki tiek svaidīti ar svēto ūdeni vismaz trīs reizes dienā, pirms katras ēdienreizes. Un pat ja kādreiz gadās uz tādu ziedojumu uzkāpt – neuztraucieties! Daudzi canang sari tiek novietoti uz zemes tieši šim nolūkam, tomēr Bali iedzīvotāji arī tic, ka, ja uzkāpt uz ziedojumu tīšām, tas atnesīs nelaimi.

Māksla

Bali iedzīvotāji ir lieliski tēlnieki, un tempļi un pilis ir pilnas ar dievību statujām, kas attēlo vissvarīgākās pārdabiskās būtnes, tādas kā Dewi Sri, rīsu un auglības dievieti, vai Rakasa, kas ar savas vāles palīdzību pasargā cilvēkus un ļaunajiem gariem. Mūsdienās šī māksla tiek vērsta arī uz tūristu piesaistīšanu, līdz ar to Balī ir iespējams atrast jebkura izmēra un materiāla Budas statujas, bez kuras protams neviens Rietumu tūrists nevar atgriezties mājās.
Bali dejas un mūzika ir vēl viena slavenā atrakcija. Tāpat kā blakusesošajā Javas salā, šeit bieži var dzirdēt gamelan metāla sitaminstrumentu orķestri, bet dejas vienmēr ir lielā mērā vizualizētas un dramatiskas. Visslavenākie deju stili sevī iekļauj tādus virzienus, kā:

• Barong jeb “lauvas deja” – rituālā deja, kas ataino labā un ļaunā cīņu. Barong deju visbiežāk izmanto, organizējot priekšnesumus tūristiem, jo tieši tā ir vizuāli visiespaidīgākā un uztveres ziņā vieglākā
• Calonarang – deja, kas stāsta par cīņu ar melno maģiju un ļaunajiem gariem. Šai dejai ir liels variāciju skaits, līdz ar to ir sarežģīti atrast divus pilnīgi identiskus calonarang priekšnesumus
• Kecak jeb “pērtiķu deja” – īstenībā, šo deju izgudroja vācu mākslinieks Valters Špīs, kurš 20.gs. trīsdesmitajos gados Balī uzņēma filmu, bet tā drīz vien kļuva par vietējo iedzīvotāju “tradicionālo” deju un izpriecu
• Lagong Keraton – laikam, visslavenākā Bali deja. To dejo tikai daiļas jaunavas, un tās vēsture sākas 12.gs. mītos par dievišķajām nimfām.

Pludmales

Neviens stāstījums par šo salu nebūtu pilnīgs bez raksta par Bali pludmalēm. Vienīgās piekrastes, kas Balī nav pludmales, ir dienvidaustrumu daļas meži un dažas vietas Bukit pussalā, kur Indijas okeāna viļņus šķeļ augstās klintis. Ņemot vērā to, ka Bali ir vulkāniskā sala, melnās smiltis ir ierasts skats, tomēr dienvidos ir arī vairākas balto smilšu pludmales. Peldēšanai īpaši drošās pludmales sevī iekļauj Džimbaranas līci un gandrīz visu ziemeļu krastu, kaut gan joprojām ir jāatceras, ka nedrīkst aizpeldēt aiz bojām – gandrīz 100% peldētāju slīkšanas gadījumu Bali vēsturē notika tieši tādēļ, ka viņi neievēroja drošības noteikumus. Salas dienvidu daļas pludmales ir vispopulārākās, un līdz ar to tūristu piepildītākās – ja Jums vairāk pie sirds iet mierīgāka atpūta, iesakām izvelēties citu Bali daļu.