Ceļo bez robežām
Šengenas zona tika izveidota 1985. gadā, kad Vācija, Beļģija, Luksemburga, Francija un Nīderlandes parakstīja līgumu par bezrobežu teritorijas izveidošanu. Tas notika netalu no Šengenas ciemata, no kurienes arī celies līguma un pašas zonas nosaukums. 2015. gadā šajā zonā ietilpst 26 valstu teritorijas. Pastāv arī valstits, kuras ir Eiropas Savienības (ES) dalībnieki, bet nav Šengenas zonas pārstavji ,piemēram Lielbritanija, Īrija un Bulgarija. No citas puses, Norvēģijas, Islandes un Šveices teritorijas ir Šengenas zona, bet pašas valstis neietilpst ES.
Šengenas zonas būtība ir indivīdu brīvas, bezrobežu pārvietošanas nodrosināšana. Šim nolūkam starp Šengenas zonas valstīm nav robežkontroles, tā ir tikai tajās robežās, kas atdala Šengenas valstis no pārējām teritorijām.
Kā iebraukt Šengenas zonā
Ieceļojot Šengenā, ES pilsoņi uzrāda pasi, ID karti vai citu personu apliecinošu dokumentu.
Ja Jūs neesat Šengenas zonas valsts pilsonis, tad pēc robežsargu pieprasījuma ir jāuzrāda ceļojuma mērķi un naudas līdzkeļu esamību apliecinošus dokumentus, kā arī visus citus dokumentus, kuri ir nepieciešami iebraukšanā noteiktajā valstī.
Šengenas zona – nosacījumi trešo valstu personām
Trešo valstu pilsoņi bez vīzas ir tiesīgi Šengenas teritorijā palikt 90 dienas pusgada laikā, un šis termiņš tiek skaitīts no ieceļošanas dienas. Ja personai ir vīza, tad tai ir tiesības uzturēties saskaņā ar vīzas norādījumiem, bet ne vairāk par 90 dienām pusgadā.
Iebraucot Šengenas zonas valstī, personas ceļošanas dokumentos izdara attiecīgu atzīmi par to, norādot arī uzturēšanas sākuma laiku. Tāda paša procedūra tiek veikta, izbraucot no Šengenas. Skaidrs, kā, ja šo atzīmju nav, robežsardzei, policijai, imigrācijas dienesta darbiniekiem un citām saistītām personām ir tiesības turēt tādu personu aizdomās par to, ka tā šķērsoja robežu nelegāli, neizpildot Šengenas zonas likumus.
Drošība un brīvība Šengenas zonā
Kad starp valstīm ir pilnīgi atvērtās robežas, rodas jautajums par noziedzīgo indivīdu un organizāciju brīvo pārvietošanos. Lai novērstu starpvalstu noziegumus, izvairīšanos no atbildības un kriminalitātes izplatīsanos, tika izveidota SIS – Šengenas informācijas sistēma. Šajā sistēmā, citu datu vidū, atrodas arī iebraukšanas aizliegumu saraksts, kurā tiek ierakstītas personas, kuras ir pārkāpušas likumu un tādēļ nav tiesīgi šķērsot Šengenas robežu. Iebraukšanā tiek atteikts arī tad, ja indivīds mēģina ieceļot valstī, kurā, pēc viņa dokumentiem, viņš negatavojas braukt.
Svarīga informācija
Kā jau tika minēts, šķersojot Šengenas zonas valstu robežas, no indivīdiem netiek pieprasīti personu apliecinoši dokumenti. Neskatoties uz to, ir ļoti ieteicams tādu(s) dokumentu(s) ņemt līdz jebkurā gadījumā, jo valsts iestādēm, piemēram policijai, imigrācijas dienestiem, ir tiesības šos dokumentus peiprasīt un pārbaudīt.
Ja persona vēlas saņemt Šengenas vīzu, tai ir jāpiesakas mērķa valsts pārstavniecībā. Var gadīties, ka persona nezina, kurā tieši valstī tā grasās braukt, vai plāno aizceļot uz vairākiem galamērķiem. Šajā gadījumā Šengenas vīzu saņēm tās valsts pārstavniecībā, caur kuru persona Šengenas zonā iebrauks.