Gaujas nacionālais parks

Pirmais un vecākais nacionālais nozīmes parks Latvijā – tā raksturojams Gaujas nacionālais parks. Tam raksturīga bagātīga bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu variācijas, avoti, gleznaini skati un vairums vēstures un kultūras pieminekļi.

Gaujas nacionālā parka bagātības

Gaujas nacionālais parks (GNP) lielums mērāms vairāk nekā 90 tūkstošu ha lielā teritorijā. Gaujas senlejas pasakainākajā posmā no Valmieras līdz Murjāņiem senlejas dziļums pie Valmieras sniedzas 20 metrus, bet pie Siguldas pat 85 metrus, toties platums mēdz būt ir 2,5 km.

Dabas daudzveidība

Šis 95 km lielais Gaujas posms ievērojams ar plašu dabas daudzveidību un kultūrvēsturisko pieminekļu bagātību. GNP ir “Natura 2000” programmas teritorija un parks 1973. gadā veidos ar mērķi, lai pasargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes neaprakstāmās dabas vērtības.

Interesentiem aplūkojamas ir arī daudzas bioloģiski īpaši svarīgas teritorijas – Roču meža, Nurmižu gravas, Inciema senkrasta un Sudas purva rezervāta zonas.

Atsegumi un klintis

Katru gadu tūkstošiem tūristu un dabas mīļotāju piesaista īpašā Gaujas senlejas ainava un Latvijā ievērojamākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis (Kraukļu aiza, Velnalas klintis, Glūdu klintis, Zvārtes iezis, Spriņģu iezis Jumpravu iezis, Ķūķu klintis,Ērgļu klintis, Sietiņiezis) un alas (Gūtmaņala Siguldā ir lielākā un arī augstākā ala visās Baltijas valstīs). Par kultūrvēsturisko mantojumu – leģendām un ļaužu stāstiem – it nemaz nerunāsim, bez tiem Gaujas senleja nav iztēlojama.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi

Lai ar visu sirdi uz savas ādas sajustu parka harizmu, ar vienu dienu noteikti būs par maz. Nacionālajā parkā kopumā redzami vairāk kā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, muižas, ūdensdzirnavas, baznīcas, un vējdzirnavas, kā arī dažādi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi. Apmeklētākais ceļotāju galamērķis ir par Vidzemes Šveici sauktā Sigulda un Turaidas pils, kā arī Cēsis, tomēr īstiem tūristiem nevajadzētu palaist gar acīm arī daudzus citus apskates objektus.

Līgatnes dabas takas

Līgatnes dabas takas paver iespēju saskatīt savvaļas dzīvniekus brīvā vidē, vēstures entuziastiem būs aizraujoši aplūkot seno latgaļu (9.-10. gadsimts) dzīvesvietu Āraišu ezerpilī, militārā mantojuma piekritējiem neaizmirstamas sajūtas sniegs Līgatnes slepenā pazemes bunkura apmeklējums. Padomju režīma periodā bija nolemts, ka atomkara iestāšanās brīdī tur gūs patvērumu komunistiskās partijas līderi.

Aktīvā atpūta

Aktīvo un mazliet ekstrēmo izklaižu piekritēji netiek atstāti novārtā – netālu no Siguldas iespējams baudīt vertikālo vēja tuneli Aerodium, kur jebkurš var uz savas ādas izjust brīvo lidojumu.

Arīdzan asas sajūtas piedzīvosiet bobsleja un kamaniņu trasē Sigulda, kas sniedz iespēju izbraukt trasi gan ziemas, gan vasaras sezonā. Vērts pieminēt faktu, ka bobsleja un kamaniņu trasē trenējas slaveni Olimpisko medaļu ieguvēji.

Tūristu maršruti

Gaujas Nacionālajā parkā ir paredzēti vairāki maršruti ceļotājiem ar automašīnu, kājāmgājējiem un velotūristiem, kā arī Gaujas, Amatas un Braslas krastos izbūvētas telšu vietas un naktsvietas ūdenstūristiem. Papildus informāciju iesakām meklēt Gaujas nacionālā parka mājaslapā vai Līgatnes un Siguldas ceļotāju informācijas punktos.

Gaujas nacionālais parks gadalaikos

Ļoti apburoši Siguldā un tās tuvumā ir pavasarī, kad sāk ziedēt un plaukt ievas un Gaujas senleja pārvēršas gandrīz vai pilnībā balta.

Jāmin, ka tūristi iecienījuši Siguldu arī rudens gadalaikā, jo lapu krišanas sezonā pilsētai un tuvumā esošai apkārtnei parādās neizsakāmi skaisti dzeltenīgi sarkana krāsu gamma.

Vasarā Gauja ir laivotāju paradīze, jo upe ir samērā sekla, viegli izbraucama un vairākas kompānijas Latvijā piedāvā noorganizēt atpūtu uz ūdens un naktsmājas galamērķī.

Ziemā Sigulda pārvēršas par Latvijas kalnu slēpošanas punktu – Gaujas senlejas stāvajās nogāzēs izveidotas dažādu pakāpju kalnu slēpošanas trases.