Aglonas bazilika
Aglonas bazilika būvēta vēlā baroka stilā, un to skaistina divi, aptuveni 60 m augsti torņi. Ik gadu 15. augustā Aglonā sanāk svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Šī ir viena no populārākajām svētvietām visā pasaulē, iekšpusē redzamas krusta velves, kolonnas, arkas, kas plaši un vairumā dekorētas rokoko stila rotājumiem.
Vēsture
Šī bazilika tika uzbūvēta klusā un mierīgā vietā, tālu no apdzīvotām zonām. Kristiešu misionāri vienmēr tiecās būvēt baznīcas vietās ar garīgo vertību, līdz ar to bija divi iemesli svētnīcai likt pamatus tieši šeit. Pirmkārt, šo apgabalu svēto un dziedinošo avotu dēļ cienīja arī pagāni, kā arī šeit atradās Svētais ozols un Upursalas svētnīca. Otrkārt, leģendas vēstīja, ka tieši šeit tika apgalbāts Mindaugs, pirmais Lietuvas karalis.
1697. gadā bagāta zemes īpašniece Eva Justīne Selicka-Šostovicka ielūdza šeit Lietuvas dominikāņu ordeni ar nodomu uzbūvēt baznīcu un klosteri, lai stiprinātu katoļu ticību šajā reģionā.
Bazilikas statusu šī vieta ieguva no pāvesta Jāņa Pāvila Otrā 1980. g., savā 200. dzimšanas dienā. 1986. gadā Aglonas bazilikā tika nosvinēts 800. Latvijas kristietības gads, bet 1992. gadā, gatavojoties pāvesta vizītei Latvijā, sākās kompleksa paplašināšanas būvdarbi. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvelis II apmeklēja Aglonas baziliku kopā ar 300 000 svētceļniekiem.
Svētais avots
Papildus religiskajām relikvijām Aglona ir arī zināma ar savu svēto sērūdens avotu, kurš tika atklāt 19.gs. vietējā klostera pagalmā. Par godu šim atklājumam mūki uzcēla nelielu klostera slimnīcu, kur katrs varēja pieņemt dziedinošās vannas. Avotu nosauca Svētā Antonija vārdā. Gadsimta beigās avots zaudēja savas ārstnieciskās kvalitātes, tomēr tradīcija svētceļojuma laikā paņemt līdz nedaudz ūdens no Aglonas svētā avota ir dzīva arī mūsdienās. Turklāt, ūdens joprojam ir ļoti tīrs un garšīgs, kas arī veicina tā popularitati piligrīmu vidū. Pat nosaukums “Svētais avots”, tomēr, tagad ir tikai nosaukums, nebūdams saistīts ar reliģisko mācību.